DORES māja
Latvijā ir senas guļbūvju veidošanas tradīcijas – mums atlika tikai paņemt pašu labāko un apvienot to ar mūsdienīgiem risinājumiem un modernām tehnoloģijām. Lai kļūtu par jaunā laikmeta vēstnešiem, esam izveidojuši Dores iekšējo zīmolu EVE™, kas nozīmē “ekoloģija, veselība, ekonomija”. Jebkurš mūsu produkts tiek izstrādāts, pamatojoties uz principiem, kas atbilst nākotnes cilvēka prasībām.
Ekoloģija
Pareizs un pārdomāts mājas plānojums un novietojums ne vien ļauj ietaupīt naudu, bet arī saudzē dabas resursus. Tāpat ieteicams izvēlēties materiālus, kas tiek ražoti, ievērojot energoefektivitātes principus un mazāk ietekmējot vidi.
Latvija joprojām ir bagāta ar mežiem – tie aizņem nedaudz vairāk par pusi no valsts teritorijas. Mežus saprātīgi atjaunojot, koksni iespējams iegūt neierobežoti ilgu laiku.
Koks ir vienīgais 100% atjaunojamais celtniecības materiāls. Tā izmantošana, salīdzinot ar neatjaunojamiem materiāliem, būtiski samazina izmešu daudzumu atmosfērā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Enerģijas patēriņš koka būvmateriālu ražošanā ir par 50% mazāks nekā cementa un par 80% mazāks nekā ķieģeļu ražošanā. Koka baļķi arī neizdala kaitīgas gāzes un daļiņas.
CO2 koncentrācijas pieaugums Zemes atmosfērā veicina siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu. Pret to var cīnīties, samazinot oglekļa dioksīda izmešu daudzumu vai sekmējot tā uzkrāšanos. Mežsaimniecība un koksnes produktu plašāka izmantošana ļauj samazināt emisijas abos veidos.
Kubikmetrs koka augšanas laikā ir uzņēmis aptuveni tonnu CO2.1 Mežam augot, uzņemtais oglekļa dioksīds ir uzkrāts koksnē. Kokam satrūdot vai sadegot, tas atkal nonāk atmosfērā. Savukārt koksnes produkcija un koka ēkas ir sava veida krātuves, kas ļauj ilgāku laiku uzglabāt CO2, aizkavējot tā nonākšanu atmosfērā.
Aizstājot citus celtniecības materiālus ar koku, viens kubikmetrs koksnes vidēji par 0,8 tonnām samazina CO2 emisiju atmosfērā.2 Pieskaitot šo daudzumu pašā koksnē uzkrātajai vienai tonnai CO2, katrs koksnes kubikmetrs kopumā piesaista divas tonnas oglekļa dioksīda. Koka ēku skaita palielināšana par 10% nodrošinātu ievērojamu CO2 samazinājumu, kā to nosaka Kioto protokols.
Videi par labu nāk arī tas, ka Dores māju ražošanas procesā rūpnīcā ievestais kokmateriāls tiek izmantots pilnībā. Nelielos ražošanas atlikumus izmanto jauna materiāla sagatavošanā.
1 Edinburgas oglekļa kontroles centrs
2 Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts, 2003
Veselība
Dzīve koka mājā nozīmē dzīvi dabiskā vidē. Daudzdzīvokļu mājās ar centrālapkuri gaiss ir pārāk sauss, tāpēc to iedzīvotāji pērk telpu mitrinātājus, savukārt koks pats spēj regulēt mikroklimatu. No apkārtējā gaisa tas uzņem mitrumu, tiecoties sasniegt mitruma līdzsvaru, un uztur iekštelpās arī optimālu skābekļa daudzumu. Var teikt, ka koks elpo, turklāt ir vienīgais būvmateriāls, kas veic šādu funkciju. Ziemeļzemju tautas ir radījušas dažādus atjautīgus paņēmienus, kā koka mājās ierīkot dabisku ventilāciju. Mūsdienās šie risinājumi ļauj samazināt izdevumus.
No gaisa mitruma ir atkarīgs tā piesārņojums un citi faktori, kas ietekmē gaisa kvalitāti. Ideālais gaisa mitrums iekštelpās ir robežās no 30% līdz 55%. Tas neļauj ieviesties mikroskopiskajām sēnēm un putekļiem, kas var izraisīt alerģijas. Savukārt ārpus šīm mitruma robežām putekļu, baktēriju un vīrusu daudzums ievērojami palielinās. Tas var izraisīt elpceļu slimības, astmu, alerģiju, nogurumu un galvassāpes.
Dores mājās ir nodrošināts optimāls mikroklimats, gaisa mitrums ir normas robežās, tāpēc tajās neuzkrājas statiskā elektrība un nelido arī putekļi. To spēj novērtēt cilvēki, kurus nomoka dažādas alerģijas vai elpas trūkuma lēkmes.
Uz koka grīdas var droši spēlēties bērni, jo tīrs koks neizdala indīgus savienojumus, kādi konstatēti senāk būvētajās daudzdzīvokļu ēkās nekvalitatīvu materiālu dēļ. Mūsdienīgi ražoto guļbūvju iedzīvotājiem būs grūti ieraut pat skabargu.
Ekonomija
Lai izvēlētos izdevīgāko būvmateriālu, ir jāņem vērā gan tā saražošanai patērētā enerģija, gan iespējas ietaupīt enerģiju ēkas ekspluatācijas laikā.
Dores māju var ātri uzbūvēt, iegūstot gan laika, gan naudas ekonomiju. Koka apstrādes laikā to žāvē, dabisko mitrumu samazinot līdz 12 procentiem, tāpēc vairs nav jāgaida trīs līdz pieci gadi, kamēr guļbūve izžūst, nosēžas un tajā beidzot var pārcelties uz dzīvošanu. Tāpat Dores māju ražošanā izmanto mazāk koka nekā standarta guļbūvēs. Dores patentētā Dzeguļu stūra savienojuma tipa guļbūves radīšanā izmanto par 10% mazāk kokmateriāla, jo stūros nav frēzbaļķu izvirzījumu.
Sava dzīves cikla laikā Dores mājas ļauj ietaupīt enerģiju. Koksnes struktūra nodrošina izcilu termoizolāciju, kas kokam ir 15 reižu labāka nekā betonam, 400 reižu labāka nekā tēraudam un 1770 reižu labāka nekā alumīnijam.3 Uzziņu avotos minēts, ka 2,5 cm bieza koka plātne aiztur siltumu labāk nekā 11,4 cm bieza ķieģeļu siena. Turklāt masīvkoks uzkrāj saules enerģiju un, laikapstākļiem mainoties, tiecas uzturēt mitruma līdzsvaru. Visu šo faktoru kopums ļauj samazināt apkures rēķinus.
Ziemā koka ēkās ir silti, bet vasarā – patīkami vēsi. Dores savas guļbaļķu ēkas ir pielāgojušas Latvijas klimatam, izvēloties optimālu baļķu biezumu. Liela uzmanība piešķirta jumta un grīdas siltinājumam, kas nodrošina siltuma saglabāšanu ziemā. Taču cilvēku vajadzības atšķiras, tāpēc uzņēmums var piedāvāt arī citādu guļbaļķu sagatavošanu saskaņā ar pasūtītāju vēlmēm.
Dores arī piedāvā mājas konstrukcijā izmantot savu patentēto Dzeguļa stūra savienojumu, kas līdz minimumam ierobežo vēja un lietus iekļuvi telpā. Šajā gadījumā baļķī tiek iestrādāts īpašs izolējošs spilventiņš un baļķi tiek salikti tādās plaknēs, lai slapjums neiekļūtu iekštelpās.
Koka ēkām dažkārt pārmet nepietiekamu energoefektivitāti, jo šis dabiskais materiāls mēdz plaisāt. Jo plaisas dziļākas, jo mazāka iespēja, ka būve ekspluatācijā būs izdevīgāka par citu materiālu konstrukcijām. Tāpēc Dores izmanto līmbrusas – vairākus kopā salīmētus dēļus, kas ļauj ierobežot plaisas vienas kārtas robežās. Līmbrusas ļauj ekonomiskāk izmantot koksni, materiāla patēriņš ir mazāks, turklāt no šādi sagatavotām brusām būvēta ēka nešķiebjas un nesēžas. Līmbrusas var kombinēt ar citiem celtniecības materiāliem.
Koka ēkas efektivitāte nav mērāma tikai mazākos apkures vai elektrības rēķinos. Ja mājai ir efektīvs plānojums un iekārtojums, arī tās iemītnieku dzīve kļūst ērtāka un izdevīgāka.
3 INTERREG IVC Eiropas projekts “FUTUREforest”
