Pēdējā laika novērojumi būvniecības mesēs liecina, ka visā pasaulē cilvēki arvien vairāk atgriežas pie koka mājām.

Patīkams brīdis Dorēm, jo mēs vienmēr esam ticējuši, ka koks ir vispiemērotākais materiāls patīkamas dzīves vides radīšanai.  Arvien vairāk cilvēku novērtē tradīcijas, dzīvi veselīgā vidē un saudzīgu attieksmi pret pasauli. Būtu stipri jāprāto, lai atrastu kādu cilvēkam un videi draudzīgāku materiālu. Pat tad, ja citviet pasaulē koks būvniecībā vēsturiski nav izmantots, tas nav noticis aiz slinkuma vai tādēļ, ka koks nav uzskatīts par atbilstošu materiālu mājas celšanai, – koks šajā vietā vienkārši nav audzis. Cilvēki izlīdzējušies ar apkaimē pieejamiem materiāliem – akmeni, cementu, salmiem, mālu un pat sniegu! Šobrīd, kad attālumi un informācijas apmaiņa vairs nerada problēmas, koks atgūst savu nozīmīgumu kā izejmateriāls dzīvojamo māju būvēšanai. Koka māja dzīvo līdzi cilvēkam, noveco ar to kopā, un šai patiesajai draudzībai nav kāpumu un kritumu. Sabiedrība arvien vairāk saprot, ka koks ir loģiska izvēle, būvējot savu vietu, kur patverties no pārējās pasaules. Mūsdienu zināšanas un atklājumi ļauj pilnveidot koka izmantošanu māju būvniecībā. Pasaules būvniecības izstādes apliecina, ka koks ir efektīvi aizstājis populārus siltumizolācijas materiālus, piemēram, plaši pielietoto minerālvati, putupolimērus u. c.

 

Dzīve īstā koka mājā pozitīvi ietekmē veselību un labsajūtu. Koks nodrošina telpās dabisku termoregulāciju, pieskaņojoties gadalaikam. Koks ir vienīgais tik gudrs būvmateriāls, kas darbojas kā klimata kontrole. Vasarā mājā ir patīkami vēss, jo koks uzkrāj saules enerģiju un novērš siltuma strauju ieplūšanu telpā. Savukārt, pateicoties koka izcilajām siltumizolācijas īpašībām, ziemā nenotiek siltuma zaudēšana. Kokam piemīt arī spēja uzturēt telpās ideālo gaisa mitrumu, kas ir īpaši būtiska koksnes īpašība, jo mitruma procents nosaka gaisa kvalitāti. Ja mitrums telpā paaugstinās, koks sāk to uzsūkt, savukārt, ja gaiss kļūst pārāk sauss, koks uzkrāto mitrumu izgaro. Dabā šādu funkciju veic purvi – strādājot kā “sūklis”, tie baro upītes, strautiņus un gruntsūdeņus. Ja telpā gaisa mitruma procents ir normas robežās, neveidojas statiskā elektrība, putekļi un baktērijas, kas var veicināt alerģiskas un elpceļu saslimšanas. Pētījumi liecina, ka vidē ar sliktu gaisa kvalitāti saslimšanas varbūtība pieaug līdz pat 75 reizēm! Esam bieži dzirdējuši no saviem klientiem, ka, uzsākot dzīvot koka mājā, pazudušas problēmas ar biežām galvassāpēm vai alerģijām. Koks ir draudzīgs un saprotošs materiāls.

 

Ekoloģija nozīmē materiāla mijiedarbību ne tikai ar cilvēku, bet arī ar vidi un materiāla radīšanā izmantotajiem neatjaunojamiem resursiem: enerģijas patēriņš koka būvmateriālu ražošanā ir par 50% mazāks nekā cementa un par 80% mazāks nekā ķieģeļu ražošanā. Koka māja arī ir CO2 krātuve – tajā glabājas ogleklis, ko koks ar oglekļa dioksīdu ir uzņēmis augšanas laikā. Kamēr koksni izmanto kā būvmateriālu, šis CO2 nenonāk atpakaļ vidē un nepalielina apdraudējumu pasaules ekoloģijai. Koka māja ir uzceļama bez sāpīgiem nodarījumiem dabai, un tas nebūt nenozīmē, ka mājas mūžs būs īsāks. Pareizi māju kopjot, ēka lepni stāvēs pat vairākus simtus gadu, un, arī pēc savas dzīves neatspēlēsies un nepiesārņos vidi.

 

Mēs esam gandarīti un patiesi laimīgi par savu izvēli līdzdarboties koka jaunatklāšanas procesā ar savu redzējumu, pieredzi un zināšanām. Dores Fabrikā piedāvājam klientiem arvien interesantākus risinājumus, kas nodrošina tradicionālās un mūsdienu arhitektūras, šodienas siltuma enerģētikas prasību un globālās ekoloģijas savstarpēju sintēzi. Ar Dores koka māju energoefektivitāti varat iepazīties zinātniskās izpētes testa ilgtermiņa objektā Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā un MeKa pētniecības stendā Jelgavā. Guļbūves siltumnoturības un energoefektivitātes rādītāji ir izcili, taču ne ar kādas formulas palīdzību nav iespējams aprēķināt, cik patīkama ir sajūta, ieejot koka mājā. Visvairāk pozitīvu emociju mēs saņemam no saviem klientiem. Teju vai jāsaka – koka māja padara cilvēkus labākus.

 

Share on FacebookTweet about this on TwitterPin on PinterestShare on LinkedInEmail this to someone