“Es esmu redzējis cilvēkus ienākam manis projektētajās mājās un apkampjam koka kolonnas. Es nekad neesmu redzējis viņus apkampjam metāla vai betona kolonnas.”

Maikls Grīns (Michael Green), arhitekts, TED Talks.

video ar Maikla Grīna uzrunu varat noskatīties šeit

Eiropas un pasaules radošākie un progresīvākie prāti jau kādu laiku dzīvo ar koka arhitektūras un būvniecības ideju uz lūpām. No Tokijas līdz Vankūverai tiek projektēts, zīmēts un spriests – vai koks ir nākotnes celtniecības materiāls vai nav. Tie, kuri ir tikuši pāri šai fāzei un sev atbildējuši, ka tieši koks ir mūsu nākotne, sāk runas par koka debesskrāpjiem, kas valstī ar tik mazu atļauto koka apbūvi šķiet neaizsniedzama nākotne.

Koka debesskrāpji Eiropā

Konkrētības labad ieliksim trīs punktus Eiropas kartē – Bergena, Vīne un Stokholma – un paskatīsimies, kā klājas koka debesskrāpju idejas attīstītājiem.

Sāksim ar pašreizējo čempionu – Bergenas četrpadsmitstāvu dzīvojamo māju, kas ražota no CLT paneļiem. Stāstu pavēstīs šis video:

Vīne un Austrija ir koka būvniecības inovāciju centrs. Lai zinātu, kas notiks koka būvniecībā tuvākajā piecgadē, pietiek apskatīties, kas notiek Austrijā jau šodien. 2016. gadā tiks uzsākta 25 stāvu debesskrāpja būvniecība Vīnē; šis projekts neiztika bez satraukuma un diskusijām no ugunsdzēsības dienestu puses, tomēr problēmas ir atrisinātas, sprinkleru sistēmas saskaņotas un līdz 2020. gadam šo māju būs iespējams ieraudzīt dabā. Austrijas Tautas partijas pārstāves Katrinas Rīdlas (Katrina Riedl) komentārs: “Vīne nav debesskrāpju pilsēta. Bet inovācijas ir daļa no mūsu pilsētas…”

Koka debesskrapis

Stokholmas būvniecības organizācija HSB Stockholm 2013. gadā izvēlējās šo koka debesskrāpja variantu no trim piedāvātajiem pretendentiem. Koka debesskrāpis uzvarēja konkursā (tai skaitā Facebook balsojumā) un tā būvniecību plānots pabeigt 2023. gadā. Tā būs augstākā koka celtne pasaulē.

Koka debesskrapis 2

Daži vārdi par Latviju

Redzams, ka, lai gan fiziski no šīm ģeogrāfiskajām vietām neatrodamies tālu, tomēr domāšanā un attieksmē pret koka būvniecību mūs šķir gaismas gadi. Lai ilustrētu šo situāciju, gribētos minēt divus citātus. Pirmais ir Jura Rubeņa teiktais par homoseksuālu pāru attiecību legalizāciju Latvijā: “Jārespektē kopējais sabiedrības attīstības ātrums – sabiedrību nevar piespiest attīstīties ātrāk, nekā tā ir spējīga.” Ikdienā, tiekoties un runājot ar cilvēkiem par šo jautājumu, ir sajūta, ka mēs piedzīvojam attīstību – lai gan tā ir lēna, tomēr notiek –, un arhitekti ir atvērti jaunām idejām un projektiem. Tomēr līdz brīdim, kad būvnieki būs gatavi izskatīt šādas iespējas, mums vēl ir jāizaug.

Otrs citāts ir arhitekta Toma Kokina tvīts: “Evolūcijas posmus nevar izlaist, tikai sakompresēt. Vai tā izglītības reforma, vai pilsētas mobilitātes plāns.”

Tāda ir mūsu situācija, un mūsu rokās ir to mainīt, tomēr mēs nevaram pārlēkt pāri attīstības posmiem. Tas, ko mēs varam, ir neaizkavēties tajos, kuri mums nepatīk.

Nobeigt būtu korekti ar komentāru par to, kas sekos tālāk. Šo rindu autoram nešķiet, ka koka būvniecība ir panaceja visām problēmām. Tāpat kā jebkuram materiālam, arī kokam ir sava vieta būvniecībā. Pamanāms ir tas, ka šī vieta ir nepelnīti maza, un ir skaidrs, ka valsts, kuras teritoriju par vairāk nekā 50 procentiem klāj koki, pret savu resursu (dabīgo izrakteni) izturas necienīgi. Un to, vai debesskrāpis no koka ir radoša ambīcija vai racionāls lēmums, parādīs laiks. Tas, uz ko mēs varam cerēt, ir koka būvniecības pievilcības atzīšana mūsu platuma grādos.

ERAF

 

Share on FacebookTweet about this on TwitterPin on PinterestShare on LinkedInEmail this to someone