Dorēs vienmēr esam bijuši pārliecināti, ka koks ir māju būvniecībai piemērotākais materiāls. Šī gada sākumā apritēja divarpus gadu, kopš Dores māja piedalās ilgtermiņa eksperimentā. Ar prieku noraugāmies, ka mūsu pārliecība ir arī zinātniski pierādīta. Unikālā pētījumā Dores koka māja uzrāda labākus rezultātus par Dores meistaru solītajiem jeb projektētajiem, kā arī energoefektivitātē pārspēj citus populārus būvmateriālus.

Jaunākie šā gada sākumā zinātnieku fiksētie un publicētie rezultāti apliecina, ka koka mājas priekšrocības ir nenovērtējamas – ne tikai antialerģiska, veselīga vide mājas iemītniekiem, bet arī izdevīgākas un ekonomiskākas siltuma uzturēšanas izmaksas mājas saimniekiem.

2012. gada vasarā pirmo reizi Latvijā tika uzsākts pētījums, lai salīdzinātu dažādu populāru un ikdienā bieži izmantotu būvmateriālu energoefektivitāti reālos Latvijai raksturīgos mainīgos laikapstākļos (ierasts, ka šāda veida mērījumus parasti veic laboratorijas apstākļos). LU Botāniskajā dārzā tika uzbūvētas piecas testa mājas – tām ir vienāds izmērs, telpiskā orientācija, novietojums, lai mājas saņemtu vienādu daudzumu saules gaismas un noēnojumu, vienādas konstrukcijas pagrīde, bēniņi, logi un durvis. Savukārt mājas ir būvētas no izteikti atšķirīgiem celtniecības materiāliem, bet ar vienādu projektēto siltumcaurlaidību (U = 0,16 W/m2K), kas nozīmē, ka visas mājas ir veidotas tā, lai patērētu vienādu enerģijas daudzumu ideāla mitruma un temperatūras uzturēšanai mājā. Zinātnieku grupa veic šo testa māju ilgtermiņa monitoringu trīs gadu garumā, novērtējot ārsienu konstrukciju enerģijas patēriņu, siltumnoturību, spēju saglabāt mitruma līdzsvaru un termiskā komforta apstākļus telpā, kā arī citus būtiskus raksturlielumus. Konkrētā pētījuma unikalitāti nosaka iespēja izvērtēt faktisko mājas energoefektivitāti un salīdzināt to ar projektētajām vērtībām.

Pētījumā iekļauti mūsdienās bieži izmantoti būvmateriāli, dodot priekšroku Latvijā ražotiem:

frēzbaļķu māja (ar siltinājuma slāni un baļķu imitācijas iekšējo apdari);
finiera paneļu māja (ar siltumizolācijas materiāla pildījumu un fibrolītu);
keramisku termobloku māja (ar siltinājuma slāni ārpusē);
gāzbetona bloku māja (ar siltinājuma slāni ārpusē);
eksperimentālu keramisko bloku māja (ar siltumizolācijas granulu pildījumu).

Dores Fabrika piedalās pētījumā ar frēzbaļķu ārsienas konstrukciju. Piedāvājam ieskatu galvenajos pētījuma rezultātos, īpaši izceļot jaunākos, šā gada sākumā publicētos.

Jaunākie pētījuma rezultāti

Dore_tabulas_2LV

Frēzbaļķu konstrukcijai kopš pētījuma sākuma līdz pat šim brīdim ir vismazākā siltumcaurlaidība (jeb U vērtība). Tas nozīmē, ka šī konstrukcija spēj visilgāk saglabāt siltumu telpā salīdzinājumā ar citiem celtniecības materiāliem. Pētījums apliecina, ka koks ir ne tikai ekoloģisks un veselīgs, bet arī ļoti energoefektīvs celtniecības materiāls.

Pētījuma zinātniskais vadītājs Andris Jakovičs par Dores mājas jaunākajiem sasniegtajiem rezultātiem: “Ņemot vērā, ka kopš pētījuma sākuma pagājis divarpus gadu, var uzskatīt, ka frēzbaļķi ir sākuši dzīvot, pielāgojušies videi un pieņēmuši līdzsvara stāvokli Latvijas klimatā. Tas ir dabiski, ka sākotnējais ražotnē sasniegtais mitruma līmenis koka mājas konstrukcijās, pielāgojoties klimatiskajiem apstākļiem, palielinās. Jo lielāks mitrums ir konstrukcijās, jo vairāk tās laiž cauri siltumu, taču pētījuma norises laikā mitruma līmenis guļbūvē ir pieaudzis tik nedaudz, ka mitruma palielinājums nav vērā ņemams. Dores stendā siltumcaurlaidības svārstības gandrīz nav notikušas.”

Būtiski ir pieminēt otru svarīgāko pētījumā konstatēto rādītāju par mitruma līmeni iekštelpās un sēņu attīstības risku. Gaisa mitruma līmenis iekštelpās ir svarīgākais faktors, kas nosaka gaisa kvalitāti un dažādu sēņu attīstības iespēju.

Dore_tabulas_3LV

Tabulā uzskatāmi redzams, ka Dores mājā nav sēņu attīstības riska. Iekštelpu gaiss, kas satur sēņu sporas, slikti ietekmē cilvēku veselību un pašsajūtu – ieelpojot vai apēdot sporas, tās var izraisīt alerģiskas iesnas un citas elpceļu slimības. Pētījumi liecina, ka vidē ar sliktu gaisa kvalitāti saslimšanas varbūtība pieaug līdz pat 75 reizēm!

 

Dore_tabulas_1LV

Frēzbaļķu ārsienas konstrukcijas enerģijas patēriņš ideāla mikroklimata uzturēšanai telpās ir ievērojami mazāks nekā citiem celtniecības materiāliem.

Pētījuma mērķis ir sadarbībā ar būvniecības nozares pārstāvjiem pārbaudīt praksē mūsu valsts klimatiskajiem apstākļiem piemērotus māju celtniecības materiālus, popularizēt un veicināt jaunu energoefektīvu būvkonstrukciju izstrādi, kā arī sniegt ieteikumus Eiropas Padomes “Direktīvas par ēku energoefektivitāti“ sekmīgai ieviešanai. Šī direktīva nosaka pāreju uz “gandrīz nulles patēriņa” ēku būvniecību līdz 2020. gadam un atjaunojamo energoresursu plašu izmantošanu. “Gandrīz nulles patēriņa” mājas pašas spēj saražot tik daudz enerģijas, cik tām nepieciešams. Pētījuma mērķis ir arī sekmēt sabiedrības izpratni par energoefektivitāti un mūsdienīgiem būvkonstrukciju risinājumiem.

Vairāk par pētījumu var izlasīt šeit.

Share on FacebookTweet about this on TwitterPin on PinterestShare on LinkedInEmail this to someone