Mājā pavadām vismaz trešdaļu no dzīves, tādēļ ir svarīgi izmantot iespēju izvēlēties piemērotākos būvmateriālus – cilvēkam, videi un klimatiskajiem apstākļiem. Mūsu eksperts ilgtspējīga dzīvesveida jautājumos Edgars Ivanovs ieskicē piecus pieturpunktus, par kuriem vērts padomāt, pirms izdarīt izvēles par savas dzīves vides veidošanu, lai esam droši, ka esam izvēlējušies materiālus ilgtspējīgai dzīvei.

1) Vietējie materiāli. Viens no galvenajiem principiem materiālu izvēlē ir – vietējs. Izvēloties vietējo, mēs samazinām importu, veicinām naudas apriti iekšējā tirgū, ierobežojam kapitāla aizplūšanu ārpus valsts robežām, nodrošinām darba vietas, arī samazinām piesārņojumu, kas rastos, ja šo pašu materiālu importētu no tālām zemēm. Ne mazāk svarīgs aspekts ir materiāla klimatiskā piemērotība. Vietējo ražotāju kompetences un uzkrātās zināšanas darbā ar materiālu ir neatsveramas un tās, protams, palīdz arī veiksmīgāk konkurēt starptautiskos tirgos. Vietējie materiāli nav jātransportē simtiem un tūkstošiem kilometru tālu, tāpēc ietaupās enerģija. Piemēram, liela apjoma betona kravai katrs kilometrs ir no svara, tāpēc ir prātīgi sekot līdzi, lai materiāli, kam ir liels tilpums un masa un kuru ražošanā tiek patērēta liela enerģija, tiek ražoti iespējami tuvu būves vietai. Lielbritānijā pat pārtikas veikalā pie produktiem ir norādītas jūdzes jeb kādu attālumu produkts ir veicis līdz veikala plauktam.

 

2) Dabīgi, ekoloģiski materiāli. Mazāk apstrādāti un pārstrādāti pārtikas produkti ir svaigāki, līdzīgi ir būvniecībā – jo mazāk apstrādāti ir materiāli, jo mazāk ķīmisku procesu veikts, jo lielāka ir varbūtība, ka materiāls ir dabīgs un videi draudzīgs. Nereti cilvēkiem ir maldīgi priekšstati par ekoloģiskiem materiāliem – piemēram, terases dēļos, kuros skaidas apvienotas ar plastmasu, patiesībā no ekoloģijas nav ne miņas. Vajadzētu izvēlēties materiālus ar izsekojamu izcelsmi. Kokam tā ir ļoti skaidra – to mežā nocērt, sazāģē, izžāvē, un tas ir gatavs konstrukcijas materiāls. Bet, piemēram, finiera ražošanas procesā jau ir iesaistīta līme, kuras izcelsme var būt izsekojama, bet ir arī  gadījumi, kad neko daudz par to nezinām. Jāmeklē kompromiss starp materiālu tehniskajām īpašībām un tā ekoloģiju. Vienmēr kāds no materiāliem būs mazāk ekoloģisks, tāpēc cerēt, ka dzīvosim tikai no dabīgiem materiāliem būvētās ēkās, ir diezgan naivi. Jāatrod saprātīgs līdzsvars un jāpiedomā par materiāla ietekmi uz vidi un cilvēku. Tā kā mājā pavadām vismaz trešdaļu no dzīves, uzturamies tās radītajā mikroklimatā un elpojam tajā esošo gaisu, tad ir svarīgi izmantot mums doto iespēju izvēlēties.

 

3) Ilgmūžīgi materiāli. Domājot par materiālu ilgmūžību, svarīgi ir ņemt vērā to, cik ātri tie nolietojas un kā pacieš vides ietekmi. Savu māju vēlamies redzēt tikpat skaistu arī pēc vairākiem gadu desmitiem, tāpēc nepieciešams padomāt par to, cik viegli labojams ir konkrētais materiāls un cik ilgs būs tā mūžs. Piemēram, ir labāki un sliktāki lamināti atkarībā no tā, cik bieza ir to virskārta – jo tā plānāka, jo ātrāk lamināts nonēsājas un jāmaina, savukārt koka grīdu laika gaitā varam pavisam vienkārši atjaunot, turklāt neskaitāmas reizes. Tāpat varam vērtēt gan fasādes, gan jumta materiālus. Materiālu ilgmūžību nosaka arī to dizains – uzceļot skaistu māju no dabīgiem materiāliem, kas paši par sevi jau ir ilgdzīvojoši, tā arī pēc divdesmit gadiem izskatīsies labi, bet, ja izmantosim tikai šodien aktuālus materiālus, kā tas notika pirms desmit gadiem ar spilgti krāsotajām virtuvēm vai iekaramajiem griestiem, jau pēc dažiem gadiem dizains būs pilnībā jāmaina, lai neizskatītos smieklīgs un neapniktu pašiem. Vēl tagad katrā otrajā kafejnīcā mīl atsegt simt gadus vecas ķieģeļu sienas vai koka sijas; grūti būtu iedomāties situāciju, kad kāds vēlētos atklāt pārdesmit gadus vecu laminātu.

 

4) Otrreiz pārstrādājami materiāli. Daudzi cilvēki vēlas izveidot unikālu interjeru, bet nespēj rast iedvesmu oriģinālām idejām. Vienkāršs un drošs veids ir atrast kaut ko, kas savu mūžu šķietami ir nodzīvojis, un to atjaunot. Piemēram, restaurēt vecas koka durvis ir daudz saprātīgāk un arī skaistāk nekā pirkt jaunas, kas nozīmē radīt pieprasījumu pēc piesārņojuma, materiāla un enerģijas patēriņa un tā joprojām. Durvis var atgūt otro elpu pat uz piecdesmit gadiem. Ja tomēr, būvējot māju, kāds dod priekšroku jaunām lietām, jāpadomā par tādu materiālu izvēli (piemēram, durvīm), kurus pēcāk ir iespējams atjaunot un izmantot atkārtoti.

 

5) Materiālu ražošanā ieguldītā enerģija. Pareizs koka audzēšanas un pārstrādes process rada par 75% mazāk CO2 izmešu pasaules atmosfērā, salīdzinot ar betona vai metāla konstrukciju ražošanu. Atšķirība ir būtiska, tādēļ ļoti svarīgi būvmateriāla izvēles procesā pievērst uzmanību tam, cik liela enerģija jāiegulda, lai materiālu saražotu, un cik liels piesārņojums veidojas šajā ražošanas procesā. Domāt nevis šauri un lokāli – ka pie mums jau nekāda piesārņojuma nav –, bet gan globālā mērogā. Piemēram, Mongolijā pie Ķīnas robežas no materiālu ražošanas rūpnīcām ir izveidojušies milzīgi ezeri, kas pilni ar ķimikālijām un ražošanas atkritumiem. Mēs pat neaizdomājamies, ka, lai tiktu pie kārotajām ikdienas precēm, daudzi tūkstoši cilvēku Mongolijā ir spiesti elpot gaisu, kas satur kancerogēnas vielas. Pirms ko iegādājamies, vajadzētu padomāt par saistīto ķēdi – par to viegli pieejama informācija internetā.

Share on FacebookTweet about this on TwitterPin on PinterestShare on LinkedInEmail this to someone